Par ceļmalu pļaušanu un dabas daudzveidību saglabāšanu



Vasaras sezonā aktuāls jautājums kļūst ceļmalu pļaušana, tāpēc, lai saglabātu dabas daudzveidību un samazinātu pļaušanas izmaksas, biedrība «Zemnieku saeima» aicina lauksaimniekus, pašvaldības un Valsts autoceļu uzturētāju ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā 2 reizes sezonā — pēc vasaras Saulgriežiem jūlija sākumā un septembrī. Vēlā pļaušana ļauj augiem noziedēt, nogatavināt sēklas un pavairoties, tāpat ceļmalas ir dzīvotne dabīgajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem.
Intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir “padomju laiku” mantojums, jo tādi bija skaistuma un saimnieciskuma standarti. Šobrīd vērtīgāk būtu izmantot Skandināvijas un Rietumeiropas valstu pieredzi — ceļmalas saglabāt kā ziedošu dabīgo augu joslas, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būtisku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā.
Pļaujot ceļmalas sākot no jūlija sākuma, augiem ir iespēja noziedēt un nogatavināt sēklas, tādejādi palielinās augu dažādība, līdz ar to apputeksnētājiem ir vairāk un ilgāk pieejama barības bāze. Ceļu malās paspēj izligzdot putni un ne mazāk svarīgs ir arī estētiskais faktors — autobraucēji var priecāties par krāsainajām ceļmalām.
Viens no plaši izmantotiem argumentiem biežai ceļmalu pļaušanai ir ceļu satiksmes drošība un redzamības nodrošināšana autobraucējiem. Protams, ka ceļmalu pļaušana būtu jāizvērtē katrā konkrētajā situācijā. Ja grāvji ir aizauguši ar krūmiem un ir palikusi neliela ceļmala, ir būtiski, lai tā nodrošinātu labu redzamību, tātad jāpļauj salīdzinoši bieži. Lielbritānijas pētījumi pierāda, ka uz ceļiem ar krāšņām ceļmalām ir mazāk ceļu negadījumi.
Jau 2018.gadā lauksaimniekus, pašvaldības un ceļu apsaimniekotājus aicinājām nesteigties ar pārspīlēto ceļmalu pļaušanu, diemžēl, mūsu iniciatīva nav guvusi plašu atsaucību, tāpēc arī šogad atgādinām ieturēt pauzi ceļmalu appļaušanā
Biedrība “Zemnieku saeima” aicina iesaistītās puses pamazām pārņemt citu valstu pieredzi un balstīties uz pētījumiem, kas parāda, ka pāris gadus ceļmalas pļaujot vēlu, tajā atgriežas liela augu dažādība, atsevišķos gadījumos, vēl efektīvāka dabas daudzveidības saglabāšana ir iespējama, ja vēlā ceļmalu pļaušanas tiek kombinēta ar nopļautās masas novākšanu. Tādejādi ceļmalu augsnes auglība samazinās un tajā atgriežas liela augu dažādība. Pēc pāris gadiem tādējādi ir iespējams samazināt pļaušanu līdz maksimums 2 reizēm gadā un ietaupītos līdzekļus izlietot citiem ceļu kopšanas darbiem.
Ņemot vērā to, ka pirms Jāņiem vairums Rīgas iedzīvotāju dodas dažādos Latvijas virzienos, tad aicinām lauksaimniekus, pašvaldības un ceļu apsaimniekotājus nesteigties ar ceļmalu pļaušanu un atļaut iedzīvotājiem pirms svētkiem saplūkt Jāņu zāles arī ceļmalās. Tāpat arī aicinām pašvaldības pārskatīt to izdotos saistošos noteikumus par “pareizo” zāles garumu apdzīvotās vietās.
Nepieciešamības gadījumā esam gatavi tikties, lai pārrunātu un pamatotu mūsu ierosinājumus.


Ar cieņu, Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš
M. Trons, mob. 29805456
martins.trons@zemniekusaeima.lv