Baltinavas teātris "Palādas"

Izrādes Latgola.lv dzimtene. Baltinavieši izstaro latgalisko vitalitāti un sirds siltumu, kas spēj izraut ikvienu no ikdienas steigas un uzrīkot svētkus dvēselei. Interesentiem ir iespēja tikties ar lugas autori - Danskovīti un noskatīties kādu no 8 daļām izrādes "Ontans i Anne". Iepriekš jāpiesakās.

Tāl. +371 28395837;

e-pasts: anitalo@inbox.lv

Baltinavas dramatiskais kolektīvs „Palādas" (literārajā valodā „ pūces")

Savu darbību uzsāka 1999. gada novembrī. Iemesls tam bija Baltinavas vidusskolas projektu nedēļa, kurai latviešu valodas skolotāja Anita Ločmele kopā ar skolēnu grupu izstrādāja darbu „Teātra tradīcijas Baltinavas pagastā". Šis pētījums parādīja, ka teātra spēlēšanai Baltinavā ir senas tradīcijas. Pēc šīs projektu nedēļas A. Ločmele aicināja kopā tos, kam patīk iejusties citu dzīvēs.

Spēlētgribētāju bija daudz, taču pārsvarā sievietes. Sanāca divas trupas - viena iestudēja R. Blaumaņa komēdiju „Skroderdienas Silmačos", bet otra- A. Brigaderes viencēlienu „Čaukstenes". Anita Ločmele uzņēmās režisores lomu.
Pirmizrāde notika 2000. gada Lieldienās, un te izgāja ugunskristības sieviešu trupa „Čaukstenēs". Atsaucība bija lieliska. 2000. gada Jāņos sevi pieteica arī otra grupa. Skatītāji gavilēja, jo bija taču tik interesanti redzēt savējos baltinaviešus izrādē, kuru vienmēr Jāņos translēja televīzija. Pašiem aktieriem tā bija prieka eiforija.

Atrast lugu, kurā darbotos tikai sievietes, vairs nebija tik viegli. Sāka runāt arī par autortiesību maksu, kura pagastam būtu tikai vēl viena naudas tērēšana. Tā radās ideja uzrakstīt lugu Baltinavas izloksnē par pašiem baltinaviešiem. Anita Ločmele, aizslēpusies aiz pseidonīma Danskoviete, uzrakstīja lugas „Ontans i Anne" 1. daļu. Taču tur diemžēl bez vīrieša nevarēja iztikt. Izlasījis scenāriju, lomai piekrita Imants Slišāns, tagadējais Baltinavas vidusskolas direktors, tā kļūdams par simbolu šai lugai. Viņš saauga ar lomu tik ļoti, ka Ontans kļuva par viņa otro „Es". Izrāde notika 2001. gada Lieldienās, un tā aizsāka latgalisko lugu tradīciju Baltinavā, kļūdama par seriālu, jo paši skatītāji pieprasīja turpinājumu un sacīja idejas, par ko varētu rakstīt.

Otrā trupa, iestudējusi četras R. Blaumaņa lugas, arī sāka prasīt latgaliskās izrādes. Tika iestudēta A. Rupaiņa „Dzymā zemē" un P. Apšinīka „Jaunīs politiķis". Vēlāk viņi iejutās Danskovītes lugā „Sīvasmuotes senču laiki" 3 daļās un „Prece ai zatanu" (niķi).asfg

✓ Amatierteātris „Palādas" ir piedalījies arī Latvijas amatierteātru skatēs „Gada izrāde", kur saņēma labākās izrādes titulu „Gada izrāde 2004".

✓ 2006. gadā kolektīvs saņēma Latvijas Republikas Kultūras ministrijas prēmiju par spilgtu devumu sava novada valodas mentalitātes popularizēšanā.

„Gada izrāde 2008" Imants Slišāns saņēma par savu Ontana lomu titulu „Gada kolorītākais aktieris", bet Anita Ločmele par Annas lomu - „Gada labākā aktrise".

✓ 2009. gada skatē labākā aktiera titulu izpelnījās Jāzeps Jermacāns par Pētera lomu lugā „Ontans i Anne".

Gadu gaitā ir mainījies aktieru sastāvs, pašlaik kolektīvā darbojas 16 pieaugušie un 2 bērni: Vija, Jāzeps, Ilze un Edgars Jermacāni, Violenta un Jānis Kubuliņi, Skaidrīte, Janīna, Aigars un Aldis Keiši, Jugita un Jānis Boldāni, Imants Slišāns, Ausma Lipska, Emīlija Keiša, Ina Gavrilova, Uldis Logins un Anita Ločmele. Teātris var spēlēt jebkuru no 13 iestudētajām lugām - kuru prasa, to arī rāda.

Ar izrādēm pabūts visā Latvijā: gan Kurzemē, gan Zemgalē, gan Vidzemē un Latgalē.
Ir apmeklēti arī dažādi starptautiskie festivāli gan Latvijā, gan Lietuvā. No 2004. - 2008. gadam amatierteātrim „Palādas" bija liela darba slodze, jo gada laikā notika caurmērā 35- 46 izrādes. Nogurums atkāpās prieka un labo vārdu priekšā, kurus saņēmām no skatītājiem.

Baltinavas dramatiskā kolektīva "Palādas" repertuārā pašlaik ir rādāmas šādas lugas:

Komēdija "Ontans i Anne" 8 daļas:

1. daļa "Ontans i vampīri" - Anna ar viltību dabū sev Antonu par vīru.

2. daļa "Kuozu goda jubileja'' - bērni pierunā vecākus atzīmēt kopā nodzīvoto gadu ar nelielām svinībām, abi gaviļnieki ar satraukumu gatavojas šiem svētkiem, taču ne viss iecerētais tiek īstenots, jo pārpratumi ienes savas korekcijas.

3. daļa- "Ontans izaklaidej" - kad Anna dodas ar etnogrāfisko ansambli uz festivālu Rīgā, Antons ar Pēteri sāk baudīt dzīvi pēc sava prāta, taču izklaide pavēršas negaidītā virzienā.

4. daļa "Ontana traģēdija" - Anna mācās ceļu satiksmes noteikumus, lai varētu vadīt laimēto auto, jo Antons nevēlas būt par šoferi, taču iecere pārvēršas dziļā traģēdijā abām pusēm.

5. daļa "Ontans i plāšnīki (ekstrasensi)"- pie Annas un Antona uz divām nedēļām ierodas Annas dēla ģimenes draugi - laulāts pāris no Rīgas. Antons jūt, ka mājās notiek dīvainas lietas. Atklājas, ka atbraukusī kundze ir zīlniece un ekstrasense.

6. daļa "Ontans i Zīmassvātki" - Annas vedekla vēlas sarīkot īstus senču Ziemassvētkus, lai visi mazbērni zinātu, kā tos pareizi svinēt. Antons un Anna tam piekrīt. Pašā Ziemassvētku vakarā senču tradīcijās laužas iekšā mūsdienu realitāte, bet viss beidzas labi, svētki izdodas.

7. daļa "Ontans i rodne (rodi)" - pie Annas negaidīti ierodas viņas māsa Lūcija, kura pirms 15 gadiem gribējusi māsai atņemt kopīgo mantojumu. Viņa ir slima un nabaga, vēlas atgūt veselību lauku svaigumā, taču ne viss ir tā, kā izskatās.

8. daļa „Ontans i sābri".

Komēdija "Sīvasmuotes senču laiki" 3 daļas:

1. daļa "Sīvasmuotes senču laiki"- kāda zemnieka ģimene mūsdienu drūmajā ekonomiskajā situācijā mēģina izdzīvot laukos un ieviest jauninājumus. Vecā saimniece spītīgi turas pie senču saimniekošanas metodēm.

2. daļa "Sīvasmuotes bizness" - zemnieka sētā gaidāma ārzemju lauksaimnieku delegācija, kuras sagaidīšanai visi gatavojas ar lielu satraukumu, jo ciemiņiem jāparāda latviskie ēdieni un dzērieni: tiek dzīta samagonka un vārīts alus, taču steigā notiek ļoti nepatīkamas lietas. Te negaidīti uzmanības centrā ar saviem ārstnieciskajiem zālīšu uzlējumiem nokļūst vecā saimniece.

3. daļa "Sīvasmuotes lobuo sirds" - pēc gada zemnieks ar visu ģimeni uz trim nedēļām dodas uz ārzemēm, un sievasmāte mājās paliek viena. Palīgā viņai dodas vīramāte ( viņas svuoča) un kaimiņiene Līvija jeb Ļivka. Pēc pāris dienām Līvija sagriež kājām gaisā visu sievasmātes mājas dzīvi.

Komēdija "Tāva meitas" -

vecāku prieks ir divas pieaugušas meitas, bet, ak, vai, viena strādā ārzemēs un ir vēl neprecēta savos 28 gados, bet otra meita ir skolotāja un dzīvo kopā ar vecākiem, taču... viņai jau ir 6 gadus vecs dēls, kura tēva vārdu viņa nevienam nav izpaudusi.

Komēdija "Prece ai zatanu (niķi)" -

kādas viesu mājas īpašniekam ir jāizprecina pēc dabas ļoti negantā audžumeita. Viņš ir gatavs savedējai maksāt lielu naudu, lai tikai dabūtu savas sievas meitu pie kaut cik jēdzīga vīra. Notikumi sāk strauji risināties tad, kad viesu māju konferences vajadzībām noīrē kāda Rīgas firma, taču ne tādā virzienā, kā cerēts.

8.daļa „Ontans i sābri" -

Anna aizbrauc uz sanatoriju, lai uzlabotu savu veselību. Ontans uz 2 nedēļām paliek bērnu un kaimiņu uzraudzībā. Vientulība un vēlēšanās, lai kāds ar viņu parunā, pagriež visus notikumus pavisam necerētā virzienā.

Danskovīte „Lauku kurorts piļsātnīkīm" -

kā vislabāk pavadīt vasaras atvaļinājumu un tautiski nosvinēt Jāņus? Protams, ka laukos, jo tur ir īstā tautas atmosfēra: tīra vide, svaigs gaiss, ekoloģiski produkti un dziļš klusums.

Līga Slišāne „Myužīgīs žeņiks" -

Odumiņš, kura sieva jau ir uz nāves gultas, vēlas būt mīlēts un pasargāts no visām dzīves vētrām īstas sievietes tuvumā. Kandidātes jaunas sievas lomai ir, tāpēc viņš izmanto visas iespējas.

Danskovīte „Gostu gosts" -

braukt ciemos, ciemoties, uzņemt kādu ciemiņu - tie mums ir ikdienā pierasti vārdi. Ir gaidīti un ne visai gaidīti ciemiņi. Bet reizēm bez brīdinājuma uzrodas tāds viesis, ka rodas vēlēšanās aizslēgt māju un noslēpties.

Danskovīte „Pareizuo stidzine" -

kādā ģimenē, kur visu dzīves ritējumu nosaka vecaistēvs, briest sacelšanās. Jaunākā meita, atbraukusi ciemos, nolemj mainīt ģimenes „valsts iekārtu".