Iepazīsti mazāko Latvijas novadu

Kā radies nosaukums Baltinava?

Profesors Latkovskis: „Baltinavas vārdam nav nekāda sakara ar īpašības vārdu balts, jo tad saknē būtu o nevis a un sacītu Boltinova. Šis vārds no sava sākuma ir slāvisks un radniecīgs ar krievu boloto (purvs), no kā senslāvu blota. Vecākā forma tātad ir bijusi Blotinova, no kā metatēzes ceļā la- at radies Baltinova". Še nu profesoram Latkovskim nevar piekrist. Baltinavas pagasta Bieliņos dzīvojis kāds Bielins, arī vieta nosaukta par Bieliniem, Baltinavā dzīvojis kāds Baltins - arī vieta nosaukta par Baltinavu, tāpat kā Supāna vieta par Supāniem.

Baltinavas novads 16.-18. gs

Uz austrumiem no lībiešu apdzīvotās teritorijas atradās latgaļu zeme un valstiskie veidojumi. Vācu bruņiniekiem iebrūkot Baltijā, 1214.gadā tika pakļauta Tālava, un drīz iekarotāju rokās bija nonākusi visa latgaļu apdzīvotā Latvijas teritorijas austrumu daļa, arī Baltinavas teritorija. Pēc visas Baltijas pakļaušanas vienu trešdaļu no sagrābtajām zemēm saņēma Zobenbrāļu ordenis, bet divas pārējās - Rīgas arhibīskaps. Arī Baltinavas novads ietilpa Rīgas arhibīskapa valstiņā. Teritorijas ziemeļu daļā atradusies Imera, Tolova ar tās novadiem un daudziem ciemiem, no kuriem daļa minēta 1224.g. līgumā. Starp Tālavu un Pleskavas kņazisti atradusies Adzele ar 1224.g. līgumā pieminēto Purnovi, Berezni, Abreni, Ābeleni. Vēlāk, 13.-15.gs. izcīnot nemitīgas kaujas pie Pleskavas, vāciešiem kaujās zaudējot, šīs robežas tikušas atbīdītas arvien tālāk un 1476.g. , kad Pleskavas kņazs dod atļauju celt Augšpilī cietoksni, nosaucot to par Visgorodoku, Pleskavas zemju robeža jau atradusies pie Kuhvas. Kuhvas upe šajā posmā kļuva par Livonijas un Pleskavas, vēlāk Polijas un Krievijas valstu robežu, bet pēc Polijas sadalīšanas un Latgales pievienošanas Krievijai - par guberņas robežu līdz 1920. gadam. No 1561.g.-1772.g. Latgales t.sk. arī Baltinavas teritorija bija Polijas - Lietuvas valsts pakļautībā, bet no 1772. gada bija iekļauta Krievijas valstī. Latgale nonāca Krievijas sastāvā kā Daugavas province. Viļaka 1582. gadā kļuva par liela novada - Viļakas stārastijas centru. Baltinavas novads atradās Viļakas stārastijas teritorijā. Stārastijas zemes skaitījās Polijas karaļa īpašums. 1598. gadā kā Viļakas stārasts minēts Nikolajs Suhodoļskis. Pēc dažiem gadu desmitiem stārastiju piešķīra poļu augstmanim Janam Hodkevičam, kurš stārastijā dzīvojis reti. Pēc Ziemeļu kara rezultātiem Latgale un tātad arī Viļakas stārastija t.sk. arī Baltinavas teritorija vēl palika Polijas rokās. Par stārastu un Viļakas (Marhauzas) muižas īpašnieku šajā laikā bija Juris Hilzens, vēlāk vadību pārņem viņa dēls Jans Hilzens, kā pēdējais pārvaldnieks bija Justins Hilzens. Kad Baltinavā celta pirmā baznīca, ziņu nav. Ir ziņas, ka pirmā koka baznīca Baltinavā iesvētīta 1695. gadā, muižturu Hilzenu laikā. Pēc Viļakas stārastijas 1738.g. inventāra datiem ir redzams, ka Viļakas stārastijas nomnieks bija Jans Hilzens. Viņam bija jāmaksā ikgadējā noma Lietuvas lielkņazistes kasē par šīm karaļa muižām. Viļakas muiža bija sadalīta 3 „galos": Viļakas gals sastāvēja no 19 sādžām, Balvu gals no 14 sādžām un Timšānu (Baltinavas) gals no 17 sādžām. Viļakas galā par voitu (vecāko) bija zemnieks Kravalis, bet par Baltinavas gala vecāko ziņu nav. Apskatot Timšānu jeb Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas (sādžas) un iedzīvotājus (vīriešus) pēc 1765. un 1770. gada inventāru datiem, ir redzams, ka apdzīvotu vietu nosaukumi un uzvārdi ir saglabājušies līdz pat mūsdienām. Minētas sādžas: Swilpowo, Jabolowo y Dansk, Baltyniowo y Czudorowa, Dzierwinie y Pauļowo, Koziurki u.c. Tāpat arī uzvārdi: Ļoczmiel, Kieysz, Daukszta, Sliszen, Zielcz, Login, Wylkast u.c. Pēc Polijas pirmās sadalīšanas, Viļaka ar visām pārējām stārastijas muižām kā karalisks īpašums pārgāja carienes Katrīnas īpašumā. Krievijas ķeizariene Katrīna II Viļakas stārastijas muižas kopā ar zemniekiem atdāvināja Krievijas senāta ģenerālsekretāram ģenerālim Ivanam Jelaginam dzimtīpašumā. Tās kopplatība 207 877 desetīnas un 1282 asis t.sk. 105000 desetīnas (1desatīna - 1,09 ha). Pārējo platību sastādīja pļavas, meži un nederīgas zemes. Muižai piederēja 933 zemnieku sētas ar 4421 vīriešiem un 4249 sievietēm. To skaistā arī visas Baltinavas pagasta zemnieku sētas ar visiem iedzīvotājiem. Visi muižniekam piederošie zemnieki vai nu pildīja klaušas, vai arī maksāja naudas nomu - 3 rubļi gadā no cilvēka. Pēc Jegalina nāves viņa atraitne nodeva savas tiesības uz Viļakas stārastijas zemēm znotam Buturlinam. Viļakas stārastijas īpašumos ietilpa ne tikai Viļakas muiža, bet arī apkārtējās muižas: Balvi, Kūdupe, Škilbāni, Baļtinova, Dagda, Malnova, Ruskolova u.c. Visus šos īpašumus Burtulini vēl pirms 1820.gada pārdeva Simonam Horožanskim. Horožanskis, nevarēdams apsaimniekot tik lielu platību, muižas sāk pārdot. 18.gs. beigās Baltinavas muiža bija muižnieka Aleksandra Gorožanska īpašums. Visspilgtāko ainu par Viļakas starostiju sniedz 1765. un 1770. gada inventāri. 1770. gada inventārā var lasīt, ka Baltinavas muižā kungu mājai ir bijis balkoniņš uz stabiem virs galvenajām durvīm. Četras dzīvojamās istabas. No priekšnama ar dēļu sienu atdalīta virtuve. Pretī kungu mājai atradusies klēts - noliktava ar divām ieejām. Tālāk tilts pār Zvidrupi (Supenku), kur atradies piedarbs, šķūņi un alus brūzis ar ļaužu istabu. Sānis atradušās kūtis cūkām un mājas putniem. No kunga mājas pa labi - bijušas lopu kūtis un zirgu staļļi zem viena jumta. Siena šķūnis viss apjozts ar jaunu mietu žogu. Jumti visām minētajām ēkām no skaidām. No kungu mājas vārtiem pāri muižas laukam aiz upes bijusi nupat uzcelta baznīca ar plebāniju. Baznīckunga dzīvojamā ēka ar divām istabām, virtuvi un pieliekamo kambari. Labajā pusē atradusies klēts - diviem stāviem, zirgu stallis, ratnīca un piedarbs ar riju. Uz Zvidrupes iepretī plebānijai - ūdens dzirnavas ar vienu ratu un alus brūzis. Aiz upes krogs. Baznīca celta ar Viļakas starostijas muižnieka Hilzena sievas Konstancijas dzimušas (Plater) gādību, savu cilvēku reliģisko vajadzību apmierināšanai. Viņa baznīcas uzturēšanai piešķīrusi zemi. Baltinavas katoļu baznīcai, kuras prāvests bijis Martīns Kništofs ir bijušas divas sādžas - Boldanu un Silagaiļu ar visiem zemniekiem. Kopā 5 sētas ar 17 vīriešiem un 14 sievietēm, kuriem iedots aprūpēt 249 desetīnas un 233 asis zemes.

Baltinavas novads 20. gs

Baltinavas (agrāk Baltinovas) novads atrodas pie Krievijas robežas. Agrāk atradās Balvu rajona DA daļā. 1. Latvijas Republikas laikā pagasts ietilpa Ludzas, vēlāk - Jaunlatgales (Abrenes) apriņķī. 1925.g. Baltinavas pagastā bija 11319 iedzīvotāji, no tiem - latvieši - 9079, krievi - 1909, ebreji - 221, poļi - 63. Katoļi - 8665, pareizticīgie - 2090, luterāņi - 325. Līdz 2. pasaules karam Baltinavā bija arī luterāņu lūgšanas nams un ebreju sinagoga.

Novada centrs - Baltinava rakstos pirmo reizi minēta 1760. gadā. 1905. gadā darbojās revolucionārā rīcības komiteja. 1906. gadā Jāņa Ločmeļa vadībā dibināta Baltinavas krājaizdevumu sabiedrība ar uzdevumu vietējiem zemniekiem organizēt Baltinavas muižas pirkšanu. Sabiedrība pieskaitāma pie pirmajām nacionālajām biedrībām Latgalē. 1922. gadā dibināts mašīnu koplietošanas punkts. 1925. gadā - lopkopības pārraudzības biedrība.

50-tajos gados darbojās Baltinavas MTS, kas izdeva savu laikrakstu „Leņina Karogs", līdz 1955. gadam darbojās Baltinavas spirta dedzinātava, 1959.-1993.g. SIA „Baltinava". Līdz 1981. gadam sovhoza direktors Jāzeps Zelčs, pēc tam Dzintars Mežčanovs.

Baltinava mūsdienās
Mūsdienās Baltinavas novads tiek identificēts, kā mazākais Latvijas novads pēc iedzīvotāja skaita. Lai gan mazs, tomēr pastāvīgs novads. Baltinavas novads ir pašvaldība Latgalē, Krievijas pierobežā. Attālums līdz Balviem — 36 km, līdz Rīgai — 253 km. Novads Robežojas ar Kārsavas novada Salnavas pagastu, Balvu novada Tilžas un Briežuciema pagastiem un Viļakas novada Šķilbēnu pagastu. Baltinava ir novada centrs, Supenkas upes abos krastos pie autoceļa P45. Lielākās apdzīvotās vietas ir Baltinava (novada centrs), Demerova, Obeļova, Žeikari. Apdzīvotās vietas: Baltinava, Blauzgova, Boncāni, Buksti, Čudarīne, Danski, Demerova, Dziervīne, Grikovka, Jorzova, Karpova, Kaši, Keiši, Kolnumeži Kroni, Lauruti, Leidumi, Lemešova, Maiļupe, Maksi, Morkova, Obeļova, Pazlauga, Peisova, Pleitova, Pliešova, Puncuļova, Punduri, Risova, Sloboda, Surikova, Svātūne, Sviļpova, Tutinova, Žeikari. Upes: Dūkšupe, Griušļova, Kūkova, Krakupe, Pazlauga, Puncuļova, Supenka. Ūdenstilpes: Svātūnes ezers, Obeļovas ezers, Motrīnes ezers, Puncuļovas ezers. Baltinavas novada kopējā platība ir 18523,0 ha jeb 185,0 km2, no kuriem lielāko daļu aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme un mežsaimniecības zeme (kopā 85,36% no kopējās novada teritorijas). Meži aizņem 6728,2 ha no novada teritorijas jeb 36,32%, purvi – 860,3 ha jeb 4,64%, teritorijas zem ūdeņiem aizņem salīdzinoši nelielu daļu – 349,3 ha jeb 1,88%. Baltinavas novadā ir 1054 iedzīvotāji. Baltinavas novadā iedzīvotāju skaita izmaiņām ir negatīva tendence. Pēdējo piecu gadu laikā iedzīvotāju skaits samazinājies par 5,5%. Baltinavas novada iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālās piederības ir viendabīgs. 82% no visiem iedzīvotājiem ir latvieši, 13,7% krievu tautības iedzīvotāji un pārējie 4,3% iedzīvotāju ir krievi, ukraiņi, poļi, baltkrievi, čuvaši, kazahi, tatāri, čigāni. Novada teritorijā darbojas uzņēmēji, kuru uzņēmējdarbība galvenokārt virzīta uz mežsaimniecību, lauksaimniecību, lopkopību, kur tiek nodarbināti novada ļaudis. Baltinavā ir nodrošināta dažādu izglītības, veselības aprūpes un kultūras iestāžu pakalpojumu pieejamība un to sniegšanai nepieciešamā infrastruktūra. Novadā darbojas Baltinavas vidusskola, Baltinavas mūzikas un mākslas skola, pirmsskolas izglītības iestāde, kultūras nams, bibliotēka, muzejs. Ir ģimenes ārsta prakse, 2 draudzes, 3 tirdzniecības uzņēmumi, pasta nodaļa, aptieka, nodarbinātības valsts dienesta Baltinavas filiāle, Baltinavas Kristīgā internātpamatskola. Pašvaldības teritorijā darbojas Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes Punduru nodaļa. Individuālā darba veicēji sniedz pakalpojumus - apģērbu šūšanā un labošanā, apavu remontdarbus, friziera,veterināros. Esam lepni par savām latgaliskajām saknēm, tāpēc savu senču sakrālo mantojumu - latgaļu valodu – vēl joprojām izmantojam gan ikdienā, gan svētkos, savus novada iedzīvotājus uzrunājot latgaļu valodā. Esam Latgales patrioti, savu patriotisko nostāju mācāmies no saviem vecākiem, tālāk nododot zināšanas saviem bērniem. Mēs godinām un turpinām savu senču iedibinātās tradīcijas un amatu prasmes. Savās zināšanās labprāt padalāmies ar citiem, tāpat arī no citiem labprāt apgūstam jaunas prasmes un iemaņas. Tieši Baltinavas novadā sākas 57. paralēle un Krieviju iespējams aizsniegt rokas stiepiena attālumā. Tieši Baltinavas novadā saule lec 4 minūtes ātrāk nekā Kurzemē un, kur gan citur var vēl labāk izjust latgalisko vitalitāti, ja ne izrādes Latgola.lv izcelsmes vietā.