Muzejā piemin Baltijas ceļa 30.gadadienu

Muzejā piemin Baltijas ceļa 30.gadadienu

23.augusta pievakarē Baltinavas novada muzejā sapulcējās dažādu vecumu baltinavieši, lai piedalītos pasākumā, kurš veltīts Baltijas ceļa 30-gadei. Tieši pirms 30 gadiem 1989.gadā šai pašā dienā pasaules telpu pāršalca vēl nebijis notikums – trīs valstu (Latvija, Lietuva, igaunija) tautas sadevās rokās, lai nevardarbīgā veidā paustu savu vēlmi un gatavību atkal pašām lemt savu likteni un būt neatkarīgām valstīm.


Kopā 15 minūšu laikā tika izveidota ķēde no cilvēkiem, kuri sadevušies rokās – vairāk nekā miljons cilvēku dzīvā ķēdē savienoja valstu galvaspilsētas Tallinu, Viļņu un Rīgu. Visas trīs tautas pieprasīja Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu un Molotova — Ribentropa pakta slepeno papildprotokolu atzīšanu (1939.g.23.augusts).
Baltijas ceļa izveidošana bija un joprojām, pēc 30 gadiem ir unikāls gadījums pasaules vēsturē, kas parāda, ka globālus notikumus var ietekmēt un mainīt arī miermīlīgā veidā. Bez ieročiem, tankiem un naida. 2009. gadā Baltijas ceļš tika iekļauts UNESCO «Pasaules atmiņa» dokumentālā mantojuma sarakstā.


Baltinavas novada muzejā atceres pasākuma goda viesi bija Lilita Kūkoja, Aija Leitena, Antoņina Krakope un Imants Slišāns. Muzeja saimniece Antra Keiša visus sagaidīja ar smaržīgu piparmētru tēju un pīrāgiem. Pasākuma apmeklētāji dalījās atmiņās un mēģināja atcerēties, kur šai vēsturiskajā dienā bijis katrs no mums. Baltijas ceļa dalībnieki savukārt atzina, ka šī pasākuma nozīmīgumu viņi sākuši apjaust, tikai paejot gadiem un ir ļoti lepni, ka viņi varēja sadoties rokās kopā ar vēl divām tautām. Vēstures skolotāja un novadpētniece Inta Ludborža sagatavotajā prezentācijā parādīja tā laika liecības – Latvijas Tautas frontes Baltinavas nodaļas sapulču protokolus (Latvijas tautas frontei piederēja iniciatīva par Baltijas ceļu). Viens no apspriežamajiem jautājumiem bijis, piem.aptauja Baltinavas iedzīvotāju vidū par to, kur un vai vispār vajag uzsliet Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. Aptaujā piedalījušies 240 cilvēki un 229 bijuši par karoga uzvilkšanu.


Pasākuma noslēgumā visi kopā noskatījāmies dokumentālo filmu “Baltijas brīvības ceļš”. Man pašai leģendārajā 1989.gadā bija 14 gadi. Es neatceros nekādas detaļas vai emocijas par šo notikumu, lai gan televīzijā un radio droši vien tas viss tika translēts. Tagad, pēc 30 gadiem, skatoties filmu un klausoties aculiecinieku stāstījumu, es varu teikt, ka lepojos ar savu tautu un ar to, ka esmu latviete. Jo tajos tālajos, nedrošajos un pat bīstamajos laikos iziet ielās ar Latvijas karogiem rokās, nezinot, kāda būs valdības un citu pasaules valstu reakcija, tas ir pielīdzināms izcilam varoņdarbam. Tie ir mirkļi, kad tautas kļūst kā viens vesels un saprotas bez vārdiem. Kaut biežāk mēs kā tauta varētu tik vienprātīgi pieņemt lēmumus.


Sabiedrisko attiecību speciāliste Silvija Buklovska

Muzejā piemin Baltijas ceļa 30.gadadienu 0Muzejā piemin Baltijas ceļa 30.gadadienu 1Muzejā piemin Baltijas ceļa 30.gadadienu 2Muzejā piemin Baltijas ceļa 30.gadadienu 3