Nav atbildes, kas būs labāk, ja notiks administratīvi teritoriālā reforma

Nav atbildes, kas būs labāk, ja notiks administratīvi teritoriālā reforma

20. jūnijā Balvos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Juris Pūce Balvos bija aicinājis uz tikšanos deputātus no četriem novadiem- Balvu, Baltinavas, Rugāju un Viļakas novada uz konsultācijām par piedāvāto iespējamo administratīvi teritoriālās reformas (ATR) modeli. Atgādināšu, ka šajā piedāvātajā ATR modelī plānots Baltinavas, Rugāju un Viļakas novadus pievienot Balvu novadam, bet kopumā Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no esošajām 119 (110 novadi un 9 lielās pilsētas) uz 35.
Tiekoties ar četru novadu deputatiem, tika prezentēts VARAM sagatavotais materiāls “Pašvaldības profils- apvienotais Balvu novads”. Tajā apkopoti statistikas dati un raksturota esošā situācija Baltinavas, Balvu, Rugāju un Viļakas novados, bet šajā prezentācijā nav redzams pamatojums, kā pievienošana Balvu novadam uzlabos situāciju tieši Baltinavā, Rugājos vai Viļakā. Kā šī pievienošana lielākam novadam tieši Baltinavas novadā veicinās uzņēmējdarbību, kā Baltinavas novadā uzlabos ekonomisko situāciju, kā tieši Baltinavas novadā uzlabos teritorijas attīstības līmeņa indeksu, kā uzlabos pakalpojumu pieejamību uz vietas Baltinavā, kā Baltinavas novadā mazinās depopulāciju un uzlabos demogrāfiskos rādītājus? Šādu atbilžu nav! Atgādināšu, ka, salīdzinot ar 2009. gadu (pirms iepriekšējā administratīvi teritoriālās reformas posma), valstī lielākais teritorijas attīstības līmeņa indeksa pieaugums ir bijis tieši Baltinavas novadā. Tātad, pirms 10 gadiem izveidojot atsevišķu Baltinavas novadu, novada teritorijas kopējai attīstībai tas devis vairāk plusu nekā mīnusu. Protams, arī tagad gan mazajās, gan lielajās pašvaldībās situācija nav ideāla, ir trūkumi, nepilnības, lieka birokrātija un citi mīnusi, bet nav pateikts neviens reāls pamatojums, kas būs labāk, ja mazās pašvaldības apvienos lielākās? Vai tas dos kādu labumu uz vietas iedzīvotājiem, ja vietējā vara (pirmā līmeņa pašvaldība) tiks attālināta?
Ministra Pūces kungam jautāju, kā būs ar otrā līmeņa pašvaldībām. Jo K. Kariņa valdības deklarācijā ir ierakstīts: “izvērtēsim otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību”. Vai tas ir izvērtēts? Par otrā līmeņa pašvaldībām konkrētas atbildes no ministra nav. Kā var reformēt pirmā līmeņa pašvaldības, nezinot, vai būs un kādas būs otrā līmeņa pašvaldības. Tāpēc konkrēts priekšlikums: neveikt pirmā līmeņa pašvaldību reformu, kamēr nav atbildes, vai būs otrā līmeņa pašvaldības, kādas tās būs, kādas funkcijas tiks pārceltas no pirmā uz otrā līmeņa pašvaldībām. Arī Eiropas valstu piemēri liecina, ka izšķirošais nav pašvaldības lielums, bet tas, kādas funkcijas tai deleģētas.
K. Kariņa valdības deklarācijā ir arī pausts, ka vietējo pašvaldību reforma tiks īstenota, “stimulējot tālāku demokratizāciju, samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības regulāru līdzdalību”. Ļoti gribētu, lai vārdi saskan ar darbiem. Lai noskaidrotu Baltinavas novada iedzīvotāju viedokli plānotās administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jautājumā, no 20.maija līdz 10.jūnijam tika veikta novada iedzīvotāju aptauja. 94 % aptaujas dalībnieku atbalsta viedokli par Baltinavas novadu kā patstāvīgu administratīvi teritoriālu vienību, tikai 4,1 % atbalsta VARAM piedāvāto Baltinavas novada pievienošanu Balvu novadam, 1,9 % ir par kādu citu variantu. Daudzos novados notiek aptaujas, vietējie referendumi, cilvēki pauž savu nostāju. Vai valdība vietējās pašvaldības likvidēs (pievienos, apvienos) ar varu? Kā tas saskan ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, uz kuru atsaucas paši konsultāciju organizatori- VARAM ministrija? Arī Baltinavas novada iedzīvotāji ir izrādījuši savu pilsonisko līdzdalību un demokrātiskā ceļā pauduši savu viedokli. Demokrātiskā valstī valdība, īstenojot pirmā līmeņa pašvaldību reformu (ATR), nevar ar varu, piespiedu kārtā, ignorējot pašvaldības iedzīvotāju viedokli, veikt pievienošanu vai apvienošanu.
Gribētos cerēt, ka ministra Pūces organizētās konsultācijas ar vietējo pašvaldību deputātiem, kas notiek saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, nav tikai formalitāte, bet ir reāls dialogs, un konsultācijās paustie priekšlikumi tiks ņemti vērā. Tāpēc nepietiek ar to, ka šādās tikšanās reizēs vienkārši emocionāli parunājam un “izkratām sirdi”. Savi priekšlikumi un iebildumi noteikti jāiesniedz rakstiski!
Pavasarī VARAM ministrs J. Pūce ir publiski pateicis, ka aizbrauks uz katru novadu tikties ar iedzīvotājiem, lai runātu par plānoto reformu. Masu medijos izskanēja informācija, ka sāksies Latvijas vēsturē lielākā tautas apspriešana. Paziņojums ļoti skaļš, bet pagaidām rīcība neseko, jo šobrīd notiek tikšanās tikai ar pašvaldību deputātiem. Kad ministrs Pūce atbrauks tikties ar iedzīvotājiem arī uz Baltinavu?


Imants Slišāns, Baltinavas novada domes deputāts