„SKOLA 2030” jeb kas mūs sagaida mācību pieejas maiņā

„SKOLA 2030”  jeb kas mūs sagaida mācību pieejas maiņā

Jau sen ir dzirdēts, ka Latvijas izglītības sistēma ir pārmaiņu priekšā un pedagogi, kā arī skolēni pakāpeniski tiek sagatavoti jaunajam mācību saturam, lai līdz 2021. gadam katram bērnam un jaunietim Latvijā tiktu nodrošinātas mūsdienīgas izglītības iespējas.

Vairumā Latvijas skolu mācīšanās pieredzi caur iedziļināšanos skolēniem sniedz ierobežoti – vēl joprojām dominē frontālā mācīšanas forma, kur pedagogs klases priekšā sniedz informāciju, skolēni veic uzdevumus, kas rosina atkārtot pedagoga ierādīto risinājumu zināmās situācijās. Turpmāk valstī plāno noteikto akcentu pārveidot no pedagoga gatavu zināšanu nodošanas uz mācīšanās vadīšanu. Šobrīd valstī Valsts izglītības satura centrs īsteno projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā” lai izstrādātu, aprobētu un pēctecīgi ieviestu Latvijā tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai vecumā no 1,5 līdz 18 gadiem, kā rezultātā skolēni gūtu dzīvei 21. gadsimtā nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes. Projekta ietvaros Latvijā jau notiek mācības 6000 pilotskolu pedagogiem, Baltinavas vidusskola šajā projektā kā pilotskola nav iekļauta, tādēļ ājā mācību gadā, apspriežot darbu skolas Dabaszinību un sociālo zinību metodiskajā komisijā, tika nolemts, ka mācību gada laikā pedagogiem, savstarpēji vienojoties, jānovada strādājot jauno kompetenču satura ietvaros, eksperimentāli vismaz viena mācību stunda, lai gūtu vispārīgu pieredzi un spētu vieglāk analizēt turpmāko.
Pirmajā mācību semestrī savstarpēji vienojās fizikas skolotāja Solveta Logina, vizuālās mākslas skolotāja Indra Keiša un angļu valodas skolotāja Tatjana Bolgarova par kopīgas kompetencēs balstītas stundas veidošanu un vadīšanu 8.klasei, jo šī klase būs pirmā, kas mācības vidusskolā uzsāks, jau strādājot kompetencēs. Iesākoties 2.semestrim, 8.janvārī noritēja plānotā stunda, kuras temats bija „Gaisma. Krāsu veidošanās. Optiskās parādības.”Plānoto stundu iesāka S.Logina, skaidrojot šo tematu no fizikas viedokļa un uzsverot būtiskākās īpatnības par krāsu veidošanos dabā, varavīksni, halo, mirāžu, zilo debess jumu un oranžīgo saulrietu uzdodot provokatīvus jautājumus un terminus, uz kuriem skolēniem bija jāatbild strādājot patstāvīgi. Darba laikā skolēni patstāvīgi strādāja ar pieejamo literatūru, mēģināja rast atbildes neskaidrajiem jautājumiem un veica praktisko darbu, kur paātrinātas kustības rezultātā no varavīksnes spektra ieguva baltu krāsu. Savukārt vizuālās mākslas skolotāja I.Keiša parādīja atšķirības starp krāsām dabā un mākslā, vēlāk skolēniem deva uzdevumu iejusties dizainera lomā un uzzīmēt dažādus objektus (mēbeles, pārtiku, apģērbu un dabas objektus) izmantojot par pamatu varavīksnes spektru. Pēc darba veikšanas vizuālajā mākslā stundu turpināja vadīt angļu valodas skolotāja T. Bolgarova, kura izskaidroja, kā, izmantojot angļu valodu, var vieglāk atcerēties varavīksnes krāsas, pārbaudīja fizikas daļā veidoto spektru un lūdza angļu valodā skolēniem prezentēt vizuālās mākslas daļā uzzīmēto zīmējumu. Stundas noslēgumā skolēni pildīja angliski testu fizikā Kahoot vietnē, izmantojot modernās tehnoloģijas.
Pēc nodarbības novadīšanas, kas ilga aptuveni divas stundas, skolotāji pārsprieda jaunās mācību formas būtību, uzsverot, ka skolēni uz šo brīdi nav gatavi strādāt tik ilgstošā laika posmā. Laika gaitā viņiem ir izveidojies šobrīdējās mācīšanās darba ritms, kad pēc 40 minūtēm seko 10 minūšu starpbrīdis. Turpmāk, mainot darba formu, tāpat būs nepieciešams pārorientēties. Skolēniem, kuriem ir vājāki mācību rezultāti, ir nepieciešams skolotāja atbalsts, tiem ir lēns darba temps un trūkst laika, lai spētu veikt paredzēto. Skolēniem, kuriem ir labi mācību rezultāti, šāds mācību process grūtības nesagādā un tie viegli iekļaujas jaunajā darba formā. Pēc skolēnu aptaujāšanas, iegūtie rezultāti liecina, ka problemātiskākais tiem šķiet stundas garums, kurā nav starpbrīža, kā arī, ka nav zināmi angļu valodā dažādi fizikas termini, tas traucē saprast uzdevumā prasīto. Kā pozitīvo skolēni norāda, ka ar šo darba formu var vieglāk apgūt tēmu, vairāk jāstrādā pašam, tas attīsta loģisko domāšanu.
Gribas uzsvērt, ka mūsdienās skolas mērķis ir attīstīt skolēnu spēju mācīties mūža garumā, jo šobrīdējā skola sagatavo skolēnu arī tām profesijām, kuru vēl nemaz nav, bet radīsies tikai pēc daudziem gadiem. Svarīgi skolēnam domāt un darboties kompleksās situācijās, dzīvot daudzveidīgā pasaulē kā aktīvam, atbildīgam pilsonim. Skolas absolventa veiksmes atslēga šobrīd ir nevis iegūto zināšanu apjoms, bet gan, ko viņš spēj paveikt ar savām zināšanām.
S. Logina, Baltinavas vidusskola
Fizikas un dabaszinību skolotāja

„SKOLA 2030”  jeb kas mūs sagaida mācību pieejas maiņā 0„SKOLA 2030”  jeb kas mūs sagaida mācību pieejas maiņā 1„SKOLA 2030”  jeb kas mūs sagaida mācību pieejas maiņā 2„SKOLA 2030”  jeb kas mūs sagaida mācību pieejas maiņā 3„SKOLA 2030”  jeb kas mūs sagaida mācību pieejas maiņā 4„SKOLA 2030”  jeb kas mūs sagaida mācību pieejas maiņā 5„SKOLA 2030”  jeb kas mūs sagaida mācību pieejas maiņā 6„SKOLA 2030”  jeb kas mūs sagaida mācību pieejas maiņā 7„SKOLA 2030”  jeb kas mūs sagaida mācību pieejas maiņā 8„SKOLA 2030”  jeb kas mūs sagaida mācību pieejas maiņā 9„SKOLA 2030”  jeb kas mūs sagaida mācību pieejas maiņā 10„SKOLA 2030”  jeb kas mūs sagaida mācību pieejas maiņā 11„SKOLA 2030”  jeb kas mūs sagaida mācību pieejas maiņā 12